02 May

Kā komanda sāk mirdzēt. Komandas koučinga stāsts.

IntaSanta-2016-w-round2Tas bija vēl ziemā. Skolā, kurā mans uzdevums bija strādāt ar jauniešiem, reiz uz sarunu mani uzaicināja skolas direktors. Esot viens kreņķis. Esot grūtības efektīvi sadarboties ar vadības komandu. Sarunas laikā vienojāmies par sesiju, lai pastrādātu ar šo jautājumu. Pavisam īsas sesijas laikā pastrādājām ar konkrētajam gadījumam svarīgo kompetenci.Turpinājums darbam ar šo kompetenci gan nesekoja, darbs skolā intensīvs un risināmo jautājumu bez gala. Neatlika laika.

Vēlāk, jau pavasarī, saņēmu zvanu no vadības komandas dalībnieka. Zvanīja tas cilvēks, ar kuru regulāri sazinājos par darbu ar jauniešiem. Šoreiz nebija runa par jauniešiem. Šoreiz atskanēja lūgums palīdzēt risināt, to, ko neizdodas atrisināt pašu spēkiem skolas vadības komandas darbā.

Ātri vienojāmies par tikšanās laiku, vien nobrīdināju, ka būs jārēķinās ar divu stundu darbu un nepieciešama papīra tāfele un flomāsteri. Īsi pirms tikšanās reizes vēl sazinājos ar skolas direktoru, lai precizētu šīs sadarbības mērķi no viņa skatu punkta. Tā arī bija. Skolas vadības komanda esot iesprūdusi. Ikviens saprot, ka tā turpināt vairs nav iespējams, tomēr par kopīgu turpmāko darbības stratēģiju nav iespējams vienoties.

Jāatzīst, ka ikviena tikšanās ar komandu man ir lēciens nezināmajā.

Tas ir nedaudz biedējoši un iedvesmojoši vienlaicīgi. Lai arī biju jau iepazinusi daļu no šīs komandas, tomēr neko daudz nezināju ne par katru no dalībniekiem, ne par to, kas valda viņu starpā. Nolēmu nolikt, visu ko zinu pie malas. Un ļauties tam, ko komanda pati “iznesis spēles laukā” un tad spēlēt ar to. Ierados laicīgi, norādītajā kabinetā un izbrīnīta konstatēju, ka neviena nav. Skolotāji kavēja. Pretestība šai kopā sanākšanai bija tik liela, ka visi kopā salasījās tikai ar pusstundas nokavēšanos. Sākām darbu.

Jā, sesijas (koučingā tā dēvē kopīgā darba reizes) nebija vieglas. Ne man, ne dalībniekiem. Tomēr priecēja tas, ka katras sesijas beigās komandas dalībnieki aizvien vairāk un vairāk spēja saskatīt risinājumu: kā uzlabot komandas darba efektivitāti, kā panākt to, lai komandai atgriežas darba spars un prieks par sadarbību.

Pavasarī tikāmies 3 reizes. Vasarā ieturējām pauzi. Un rudenī jau tikāmies citā sastāvā. Lai arī formāli vadības komandā bija samazinājies dalībnieku skaits, tomēr komandai bija pievienojušies būtiski cilvēki no atbalsta personāla rindām. Komanda atkal bija uz efektivitātes un sadarbības ceļa. Bija jūtams gandarījums par izvēlēto kursu. Šķiet, atslēgas notikums piedzīvojām mūsu pēdējā tikšanās reizē- Ziemassvētku brīvdienās. Skolā valdīja neierasts klusums. Tikšanās dalībnieki izteica savas gaidas, un man šķita, ka pietrūkst pavisam nedaudz. Nedaudz, lai kopīgi uzmirdzētu. Nolēmu piedāvāt kopīgam darbam paņēmienu, ar kuru dalījās kāds mans kolēģis iepriekšējās vasaras kouču nometnē. Es šo metodi dēvētu par pozitīvo aprunāšanu. 🙂 Tā arī darījām. Rezultāts bija satriecošs. Visi bija emociju pārpilni, cilvēki, šķiet, bija sākuši mirdzēt. Ikviens bija saņēmis izcilu Ziemassvētku dāvanu! Arī es. Nu, kas gan var būt labāks, kā noslēgt gandrīz gadu ilgušu sadarbību ar mirdzošu komandu!

Paldies  par šo pieredzi. Paldies par uzticību un gatavību mainīties uz augšu!

Komandu koučings ir efektīvs līdzeklis.

Nav vārdam vietas. Tomēr ne vienmēr, ar komandas mirdzēšanu visus pārliecināsi, ka tas tā ir. Šeit būs neliela daļa no šī kopdarba ieguvumiem:

ROI
1.45% (kas nozīmē, ka uz katru ieguldītu 1 eur, komanda pusgada laikā ieguvusi 45 eur!)
2. Iegūta skolas akreditācija uz maksimālo termiņu- 6 gadi.

ROE
1. Komanda ir kļuvusi saliedēta;
2. Ir notikusi un turpina notikt efektīva domu apmaiņa;
3. Ir mainījies darba stils;
4. Ir audzis komandas biedru pašvērtējums ;
5. Ir notikusi savu spēcīgo pušu apzināšanās;
6. Ir uzlabojies komandas mikroklimats, mazinājies stress;
7. Daļa no vadības komandas jūtas pārliecinoši, daļa nedrošības līmenis mazinājies un tie turpina iedzīvoties vadības komandā.

Ar lielu pateicību jāatzīst, ka šīs sadarbības pieredzi novērtēja arī ICF Latvija Prism Award* žūrija. Šis projekts ieguva 3.godalgoto balvu Prism Award konkursā.
Skaties video >>>

Paldies, Agata, ka uzrunāji mani Prism Award sakarā. Tu iesēji man galvā domu, ka varbūt varētu mēģināt!
Paldies, Evija par Tavu atbildi uz manu epastu. Vārdi “Noteikti atbalstu Tevi” man deva pārliecību, ka ir vērts iesniegt pieteikumu!
Paldies, Laura par Tavu atgādinājumu, citādi noteikti būtu palaidusi garām pēdējo pieteikšanās termiņu!
Paldies, Kārli par Tavu laiku, atbildot uz maniem un žūrijas komisijas jautājumiem. Tava enerģija ir iedvesmojoša!
Paldies, Viola par nemanāmo procesa organizēšanu un fināla izgājienu Prism Award nominantu paneļdiskusijā!
Paldies, ICF Latvija Prism Award žūrijai par rūpīgo un pašaizliedzīgo darbu šī procesa norisē.

*2017.gadā pirmo reizi tika izsludināta pieteikšanās ICF Latvia Prism Award. Tās mērķis ir po¬pu¬la¬rizēt koučingu kā vadības un darbinieku attīstības instrumentu caur veiksmīgiem pieredzes stāstiem. Balva tika pasniegta konferences ICF Coaching Conversations ietvaros šā gada 9.martā. Prism Award tiek pasniegta ICF globālajā tīklā jau kopš 2005. gada. Prestižo apbalvojumu pasniedz uzņēmumiem un organizācijām, kas ar koučinga programmu palīdzību sasniedz augstus profesionālos standartus, izpilda nospraustos stratēģiskos mērķus, kā arī uzlabo organizācijas iekšējo kultūru.