12 Sep

Kā līderim palikt pozitīvam grūtos laikos

Katru dienu līderis sastopas ar izaicinājumiem un pārmaiņām, kas ietekmē viņu organizācijas. Mirklis, kad izdari izvēli, kā reaģēt konkrētā situācija, ir nozīmīgs, jo tas noteiks, kā tevi uztvers un, kā tas ietekmēs organizāciju.

Lielākā daļa vadītāju parasti izdara izvēli starp diviem variantiem, skat. tālāk attēlā. Vadītāja pieņēmumi, pārliecības un situācijas interpretācija ir tas punkts viņa ceļā, kas tieši ietekmē to, kā viņš reaģē uz esošajiem apstākļiem. Dažiem līderiem ir tendence vairāk palikt uz viena vai otra ceļa.

Mūsu zemākais zemapziņas – ierobežojošais līmenis, vada mūsu domas un rīcību pa šauru negatīvās domāšanas ceļu, fokusē uz problēmām, jautājumiem, kļūdām, vājajām pusēm un neatkarīgu rīcību. Tā rezultātā ir bailes, neuzticība un pesimisms. Tas savukārt veicina kultūru, kas vairo bezpalīdzību, kur indivīdi un komandas jūtas izolētas un nespējīgas progresēt. Šādas šaubas par sevi ved pie zemāka snieguma, nevēlēšanās rīkoties un neparedzētām sekām, tādām kā biznesa mērķu zušana.

Mūsu apziņas augstākais – pozitivitātes līmenis, ir produktīvāks. Domas un rīcība ir plašāka un fokuss ir uz stiprajām pusēm, izdošanos, iespējām, risinājumiem un sadarbību veidojošām attiecībām. Vadības pamatā ir uzticība, cerība, optimisms, jēga un ieradumi, kas vairo enerģiju. Tas ved pie spēka, pozitīvas enerģijas, pārliecības un veicamā darba nozīmes, kas rezultātā dod augstākus rezultātus.

2017-09-Palikt_pozit_grutos_laikos

Vairums līderu nevēlas būt negatīvi, bet pat nepamana, kad pavada lielāko daļu laika zemākajā līmenī. Tas notiek dažu iemeslu dēļ, visbiežāk:

  • viņi dabīgi ir vairāk pesimistiski un kritiski domājoši un, kad šāda uzvedība ir pārspīlēta vai aplami izmantota, viņi tiek uztverti kā pārāk negatīvi;
  • viņi piedzīvo patiešām sarežģītus notikumus mājās un/ vai darbā, kas burtiski iedzen negatīvajā zonā. Pat visoptimistiskākie līderi var beigt ar negatīvu domāšanu, ja piedzīvo kumulatīvus notikumus, kas palielina stresu, piemēram, laulības problēmas vai lielas pārmaiņas, kas rada nenoteiktību un nedrošību. Rezultātā var būt bezpalīdzības sajūta, neiesaistīšanās un pārliecības zudums;
  • mazāka daļa līderu, iespējams, apzināti paliek negatīvisma un kritikas nostājā, lai neuzņemtos atbildību un nevērstu situāciju par labu. Vadītājam bieži tas ir vieglāk un mazāk riskanti, vainot citus problēmās un vājajos darba posmos nevis vadīt uz pozitīvo, lai mainītu lietas.

Bet, vai iespējams līderim mainīt domāšanas veidu? Tālāk minētie principi var palīdzēt kļūt vērīgākiem pret savu domāšanas veidu, un to, kā tas ietekmē citus, kā arī veidot pozitīvāku perspektīvu.

Palikt_pozitivam_grutos_laikos

Pozitīva domāšanas veida attīstīšana un uzturēšana ir ārkārtīgi nepieciešama izcilam līderim. Tā veido cerības, optimisma, elastīga un pārliecības kultūru, tie ir komponenti, kas palīdz un iedvesmo cilvēkus radīt labāku nākotni un sasniegtu uzņēmuma vīziju. Tas, ko tagad zinām no neirozinātnes, ka gandrīz jebkurš līderis, neatkarīgi no personības un cik negatīvs viņš ir, var iemācīties kļūt pozitīvāks savā pieejā un veidot vidi augstiem darba sasniegumiem, kur cilvēki attīsta savas stiprās puses, piedāvā inovatīvus risinājumus un paliek fokusēti uz iespējām, kas var rasties no neskaidriem apstākļiem un straujām pārmaiņām, ko šodien piedzīvojam.

Rakstā izmantoti materiāli no James Brook.

Laura-Kursite_rounded_cornersRakstu sagatavoja:
Laura Kuršīte, personīgās izaugsmes koučs (www.laurak.lv),
Baltic Coaching Centre profesionālās biznesa koučinga programmas
“Līderis kā koučs” trenere (www.bcoach.lv),
ICF Latvia Valdes (2015-2018) locekle, Mag.Psych.