08 Oct

Savu mērķu harmonizācija. Līdzsvarotā rādītāju karte personīgai motivācijai un izaugsmei

Zaiga OborenkoMēs vienmēr vēlamies kaut ko mainīt savā dzīvē, lai justos laimīgi un būtu mierā ar sevi gan darbā, gan mājās. Sakārtotība palīdz sajust stabilitāti, turpretim pārmaiņas motivē uzsākt jaunas lietas un pieņemt jaunus izaicinājumus.

Katram no mums ir savi personiskie sasniegumu un laimes kritēriji. Katram no mums ir savas dzīves jomas, kas ir svarīgas. Kā tās līdzsvarot?

Koučinga sesijās tiek meklētas un atrastas jaunas idejas, koučs izmanto dažādus instrumentus, lai radītu platformu gan sevis sakārtošanai, gan motivēšanai un attīstīšanai. Viens no instrumentiem, kā palūkoties uz saviem mērķiem, ir līdzsvarotā rādītāju karte. Līdzsvarotā rādītāju karte (Balanced Scorecard) ir biznesa instruments, kuras spēcīgo ietekmi ir atklājuši arī kouči. To var izmantots kā efektīvu rīku individuālai attīstībai.

Personīgā līdzsvarotā rādītāju karte ir svarīgāko mērķu, kritēriju un rādītāju kopums personiskai motivācijai, izaugsmei un sniegumam. Kā labāk izprast sevi un to, ko patiesi vēlamies? Kā harmonizēt ļoti personiskus mērķus un citu ieinteresēto pušu mērķus? Kā caurlūkot un kā atjaunināt mērķus? Kā harmonizēt savus un uzņēmuma mērķus? Cik bieži ielūkoties sevī un pārliecināties, ka esmu uz sava ceļa? Kādi ir plusi un kādi ir mīnusi mērķiem? Vai mērķi ierobežo? Kā redzēt vairāk un plašāk? Kā mērīt ceļu uz mērķu sasniegšanu, kā mērīt „gala pieturas” – pašus mērķus? Daži mērķi ir viegli mērāmi, dažiem jāpiemēro pavisam citi kritēriji. Kas ir svarīgāks – ceļš vai gala punkts? Strādājot ar individuālo attīstības karti, jautājumu parasti ir ļoti daudz, bet iegūtais rezultāts vienmēr pārsteidz – vienā lapā vienkopus ir visas man svarīgās lietas: mērķi, mērījumi, prioritātes un darāmie darbi loģiskā savstarpējā sakarībā.

Izvēloties nozīmīgākos mērķus, mēs nosakām prioritātes un attīstības virzienu, iegūstam pārliecību, ka darām pareizas lietas. Mērķi pievelk sabiedrotos. Kad cilvēks zina, kurp dodas, veidojas lieliska spēka un entuziasma sinerģija. Tomēr, ja mēs fokusējamies uz nākotni vien, varam palaist garām svarīgas lietas šodien. Tas ir lieliski, ja mums ir mērķi, tomēr nākotnes sasniegumu vārdā nav vajadzības upurēt šodienu.

Līdzsvarotās rādītāju kartes izstrāde notiek divos posmos. Pirmajā posmā tiek noteiktas dzīves svarīgās jomas, apzinātas katras jomas šī brīža un nākotnes situācijas, izveidota mērījumu sistēma un izstrādāti mērķi, saplānotas darbības mērķu sasniegšanai un izvēlētas prioritātes.

Otrajā posmā tiek veidota stratēģiskā karte. Stratēģijas kartē mērķi tiek sagrupēti 4 dimensijās: 1) iekšējā perspektīva, 2) ārējā perspektīva, 3) zināšanas un mācīšanās un 4) finanses. Iekšējā perspektīva atspoguļo tavu fizisko veselību un mentālo stāvokli: kā kontrolēt šīs jomas, lai radītu vērtību sev un citiem? Kā justies labi „savā ādā” gan darbā, gan mājās un brīvajā laikā? Ārējā perspektīvā tiek iekļautas attiecības ar visām ieinteresētajām pusēm: attiecības ģimenē, attiecības ar māti un tēvu, attiecības ar bērniem, attiecības ar draugiem, attiecības darbā: ar kolēģiem, ar darba devēju. Kam ir jānotiek tavās attiecībās un mijiedarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm? Kādi procesi un darbības nepieciešamas, lai to atbalstītu? Kādas spējas tev ir jāattīsta vai jāizmanto? Zināšanu un mācīšanās perspektīva aplūko tavas prasmes un spēju mācīties: kā Tu mācies? kā tu vari attīstīt un saglabāt spēju gūt panākumus? kā tu varēsi būt veiksmīgs nākotnē? Finanšu perspektīvā tiek apzināta finansiālā stabilitāte un finansiālā neatkarība. Stratēģijas karte vizuāli atspoguļo mērķus un darbības cēloņsakarībās.

Veidojot līdzsvaroto rādītāju karti, parasti mēdz rasties dažādas grūtības. Ir teiciens – ko mērīsi, to arī paveiksi. Cilvēki rada kartes, sadala dzīvi četros, astoņos un vairāk sektoros un sagaida, ka notiks brīnums. Pēc kāda laika – ceturkšņa, pusgada vai gada – atgriežoties pie savas kartes, notiek apzināšanās, ka dažas vienkārši izdarāmas lietas ir pavirzījušās uz priekšu un droši vien motivē doties tālāk, tomēr … vairums no patiesi ambicioziem mērķiem joprojām ir ar mazu progresu. Brīnums nenotika.

Darbs ar attīstības karti nav vienkārši pašplūsmas process, koučs ir tas, kas palīdz atrast un risināt sarežģītākos punktus, izstrādājot karti; koučs ir tas, kas ir līdzās mērķu izpildes procesā, atbalsta un palīdz koriģēt detaļas kartē.

Viena no grūtībām ir atrast atbilstošus mērījumus mērķiem. Kā mērīt? Ja pārāk daudz fokusējamies uz rezultātu, tad atstājam novārtā procesa rādītājus (performance drivers), savukārt tieši procesa rādītāji ved pie rezultāta rādītājiem (outcome measures,lagging indicators). Tāpat jāievēro,  ka mērīt var izmantojot kā kvalitatīvos, tā kvantitatīvos rādītājus.

Otra no raksturīgajām grūtībām ir cēloņsakarību atrašana starp dažādiem mērķiem un darbībām. Trešā piņķerīgā lieta ir sapņu stāvokļa sasaiste ar darbībām. Mēs gribam un protam sapņot, bet individuālajā kartē sapņu piepildi ir jāsaista ar konkrētām darbībām, citādi tie tā arī saglabās savu sapņu stāvokli.  Pie sapņu stāvokļa parasti rodas gandrīz vai Hamletisks jautājums: būt vai nebūt? kas es esmu un ko es daru savā dzīvē?

Ceturtā problemātika ir individuālās kartes pilnība un pabeigtība. Skaidrs, ka dzīve nav taisns ceļš, tāpat arī individuālā karte. Darbs ar sevi nav un nevar būt tehniska darbība. Vai tad, ja ir teicami izstrādāti rādītāji un mērķi ir SMART, tikpat gludi tie tiks izpildīti? Reāli praksē gan sekmīgākie cilvēki, gan sekmīgākie uzņēmumi ir sasnieguši lieliskus rezultātus ne jau tāpēc, ka bija lieliskas plānošanas prasmes, bet tāpēc, ka bija daudz mēģinājumu un kļūdu, kas bija viņu skolotāji ceļā uz panākumiem.

Lielākoties kartes nevar tikt 100% izpildītas. Daži mērķi tā arī var palikt neskaidri, un vajadzēs atkal atgriezties pie tiem, lai atrastu formulējumu. Vairumā gadījumu var nezināt pareizo veidu, kā mērīt sniegumu vai arī mērījumi būs pārāk vispārīgi. Var izrādīties, ka kādam tas ir demotivējoši, tomēr jāapzinās, ka tas ir tikai dabiski, ka mērķi ir neskaidri. Dažreiz  ir lietderīgi veidot starpmērķus, un ja ir tikai 20% mērījumu, arī tas ir labi, jo process jau notiek.

Galvenais uzsvars vienmēr ir darbībā, aktivitātēs, kas tiek veiktas.

Vai karti izstrādāt ir viegli vai grūti? Tādas viennozīmīgas atbildes nav, bet tas tomēr nav vienkāršs process, tajā tiek ieguldītas dažādas emocijas, daudz pārdomu un iegūtas jaunas atklāsmes, kas motivē darboties.

Teksta autore: Zaiga Oborenko, konsultante, koučs un trenere, ICF biedre, SIA „Viverum” vadītāja