18 May

Zoom “Fatigue” jeb kā nenogurt no video zvaniem?

Laura Vanaga, publiskās runas institūta “Oratore” līdzdibinātāja, karjeras koučs, vairāku grāmatu autore

 

Kas ir šis jēdziens “Zoom fatigue” jeb Zoom nogurums? Kā plānot  laiku gudri, lai tas pietiktu arī ģimenei, vaļaspriekiem? Kā vienoties ar sevi pašu par dienas režīmu un pašdisciplīnu? Vai tas vispār ir iespējams šajā laikā, kad video zvani ir mūsu ikdiena? Un arī bērniem jāpalīdz ar mājas darbiem. Kā saglabāt enerģiju, pozitīvu noskaņojumu komandā un mentālo veselību kopumā? Tik daudz jautājumu, uz kuriem tikai katram pašam iespējams rast pareizās atbildes.

 

Kopš sevi atceros, esmu vēlējusies strādāt no mājām, vismaz daļēji. Tāpēc iepriekšējās darba vietās biju vienojusies ar darba devējiem un divas dienas varēju strādāt no mājas biroja. Šāds režīms bija ērts, jo dienās, kad bija jāsazinās ar klientiem telefoniski, mierīgi varēju iztikt bez būšanas birojā, piecām, iespējams, liekām kafijas pauzēm un nevajadzīgām sarunām. Jau toreiz tas bija manis pašas izveidots ritms, kurā dzīvoju un organizēju savu darba telpu un arī spēju nodrošināt labus rezultātus. Kad kļuvu par uzņēmēju, vēl vairāk apzinājos plusus, ko sniedz darbs no mājām. Veiksmīgi spēju balansēt savu atrašanos pie klientiem un treniņu satura radīšanu.

 

Jāatzīst, martā, kad sapratu, ka ne tikai Latvija, bet visa pasaule pāriet uz darbu no mājas birojiem, pieņēmu to kā lielisku iespēju. Sapratu, ka beidzot pilnībā varēšu strādāt no mājām un visas tikšanās ar klientiem Latvijā un ārpus tās varēšu organizēt tiešsaistē! Papildus – ar savu ģimeni pārcēlos uz laukiem, lai pilnvērtīgi tiktu svaigā gaisā un varētu strādāt mierīgākos apstākļos. Manuprāt, diezgan Idilliski. Īpaši pirmajās nedēļās sajūta bija mazliet eiforiska. Atsāku vadīt jogas nodarbības sestdienu rītos jaunatklātajā “Whereby” platformā, un pilnībā mainījās arī dienas režīms,  mans uzturs. Sāku ieturēt maltītes konkrētos dienas laikos.

 

Esmu izteikts “cīrulis”. Taču šajā laikā sāku celties vēl agrāk, ap plkst. 5:00 un burtiski migu ciet jau pēc plkst. 21:00. Līdzīgs dienas režīms izstrādājās arī manam  sešgadniekam. Un vēl viens bonuss – man bija privilēģija vērot visus saullēktus, iespējams, pašus skaistākos pasaulē, tādā veidā ieskandinot jaunu dienu. Labi zinu, ka daudziem man apkārtējiem cilvēkiem, kuri “iesprostoti” pilsētas dzīvokļos, šādu iespēju nav. Varētu teikt, ka vienatnes un plašuma sajūtu, kas man vienmēr bijusi svarīga, nodrošināju pilnībā. Plus, noķēru to foršo sajūtu, ka pati nosaku savu dienas ritmu un visas manas darba tikšanās iespējamas tiešsaistē. Glauni, vai ne?! Vai tomēr…

 

Viss jau būtu labi, un tā varētu turpināt ilgi vai vismaz tajā termiņā, cik būsim spiesti dzīvot šādos, citādākos apstākļos. Taču pēc pāris nedēļām manas eiforiskās sajūtas pamazām izzuda. Sāku just nogurumu, enerģijas zudumu, motivācijas trūkumu un, skumjākais, ka sāku par to justies vainīga. Īsāk sakot, nespēju vairs priecāties un novērtēt šo režīmu. Viss kļuva tik vienveidīgs un sāka kļūt nesvarīgs, sāku sevi tirdīt par to, ka nerodu motivāciju, lai gan iepriekš viss gāja “no rokas”.

 

Manā darbā sapulces un treniņi tiešsaistē turpinās, un šajā laikā daudz  runāju ar savu biznesa partneri Dagniju Lejiņu. Kad runājām par dažādo sajūtu gammu, man patika viņas uzstādījums – ievērot visus noteikumus par fizisko distanci, taču turpināt dzīvot. Tas nozīmē – vairāk kustēties, eksperimentēt ar savām idejām un meklēt savus iekšējos mentālos resursus.

 

Svarīgākais, ko no Dagnijas paņēmu un ieviesu arī pati – es dzīvošu un meklēšu savus resursus, kā uzkrāt enerģijas rezerves, kuras tik daudz atdodu tiešsaistes sarunās. Man ļoti patīk strādāt, video formāts ir mans, šķiet, tā varētu turpināt mūžīgi, bet…. Kādā brīdī sapratu, ka mana dzīve paiet neskaitāmās video sarunās un es zaudēju kontroli. Cilvēcīgi –  vēlējos ķert visas iespējas aiz astes, taču sāku nogurt, vairs “nevilku” šādu tempu.

 

Sāku pētīt un iedziļināties, kāpēc tik ļoti nogurstu. Tieši tikpat nogurušus redzēju savus klientus.. Kāpēc?! Man palīdzēja BBC Worklife raksts par Zoom fatigue jeb Zoom nogurumu. Manuprāt izcils nosaukums, kas labi raksturo šī brīža stāvokli. Raksts ir par to, kāpēc video zvani izsūc mūsu enerģiju un ko darīt, lai to saglabātu. No vienas puses turpinam būt savienoti darbā, no otras – pārguruši. BBC worklife sarunājās ar profesoriem Gianpiero Petriglieri un Marissa Shuffler par šo tēmu. Padalīšos ar, manuprāt, būtiskākajiem iemesliem:

 

Iemesli, kas izraisa, tā saucamo, “zoom” nogurumu:

 

  1. Pārāk liela koncentrēšanās. Pārāk daudz uzmanības pievēršam neverbālajai komunikācijai. 

 

Vairāk nekā divus gadus esmu aktīvs biedrs lielākajā tīklošanās organizācijā pasaulē BNI (Business Network International), kur pārstāvu publiskās runas institūtu Oratore. Šobrīd tikšanās notiek tiešsaistē, agrās rīta stundās, ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Man kā biedram ir iespēja paviesoties grupās visā pasaulē. Tas nozīmē, ka tikšanās ir dažādās vidēs, ar dažādiem cilvēkiem, vērojamas kultūras atšķirības.

 

Mans mērķis: 30 sekundēs prezentēt savu uzņēmumu tā, lai mani sadzird. Būtībā gatavošanās šādai tikšanās reizei paņem apmēram divas stundas. Pusotru stundu sagatavot saturu 30 sekunžu prezentācijai un vēl vismaz 30 minūtes izpētīt konkrēto auditoriju, izzināt tās vajadzības. Dienā man ir apmēram  4 šādas tikšanās. Tas varētu nešķist tik daudz. Taču dienas beigās tiešsaistes radītais nogurums ir neizbēgams, jo koncentrēšanās līmenis nemainās un katrā tikšanās reizē cenšos nolasīt auditorijas emocijas, ķermeņa valodas signālus, žestus. Dzīvē tas ir vienkāršāk un tam ir dabisks ritms, taču tiešsaistē sanāk saspringt – tas notiek automātiski.

 

  1. Klusums.

 

Eksperti saka, ka 1,2 sekunžu klusums par radīt sajūtu, ka sarunas biedrs nav pārāk draudzīgs vai koncentrējies. Šeit runa ir par tehnisko klusumu, taču cilvēka zemapziņā radušies signāli un aizdomas var nogurdināt.

 

Tiekoties ar vairākiem desmitiem un pat simtiem cilvēku dienā, secinu, ka attiecos draudzīgi un tieši tāpat uztveru auditoriju, tomēr interneta ātruma radītais klusums var būt mulsinošs un pat izaicinošs. Tas rada lieku spriedzi un neļauj sarunai ritēt dabiski, kā tas būtu klātienē.

 

  1. Tiekšanās pēc perfekcionisma. 

 

Protams, mēs gribam izskatīties labāk, pārliecinošāk, un tas ir labi, ka mēs domājam par netiķeti jeb labas uzvedības normām tiešsaistē, tiecoties būt labāki prezentētāji.

 

Perfekcionisms ir lielākais klupšanas akmens, ko sapratu brīdī, kad manas “rozā brilles” un eiforiju par darbu no mājām bija zudusi. Manā darbā ir svarīgi izskatīties un justies labi, tīklošanās pasākumi un arī treniņi notiek tiešsaistē, ir vēlme pēc iespējas vairāk izmantot šo iespēju. Arī kameras radītais efekts rada zināmu spriedzi, jo, iedomājoties vien par uzstāšanos TV raidījumā, kad kamera skatās tieši virsū, ir milzīga atbildība un “lampu drudzis”. Arī tiešsaistes komunikācijā tas nemainās, un atbildība nemazinās. Vienā brīdī sapratu, ka man jāsāk mazināt tiešsaistes tikšanās skaits, pretējā gadījumā būšu pārgurusi un nespēšu neko dot sarunu biedriem.

 

Kā mazināt Zoom Fatigue jeb Zoom nogurumu?

 

  1. Veikt tikai tos zvanus, kuri patiešām nepieciešami. Izvērtēt – kuri video zvani un cik daudz ir nepieciešami. 

 

Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem ļoti patīk strādāt, mani uzlādē mans darbs un jaunu ideju radīšana, arī komunikācija ar cilvēkiem. Plus vēl šajā jaunajā – tiešsaistes formā – lieliski! Tomēr sāku rūpīgāk izsvērt savus laika resursus un to, cik daudz patērēju, sazvanoties ar klientiem, prezentējot uzņēmumu un vadot treniņus. Viss “garšo” un patīk, tomēr sāku ieviest vienatnes stundas pirms un pēc treniņu vadīšanas un pamanīju, cik ļoti tas palīdz. Sapratu, ka video zvani nekur nepazudīs, tikai tie jāspēj gudri plānot.

 

  1. Ne vienmēr nepieciešams ieslēgt kameru. Kopā ar kolēģiem izvērtēt un vienoties, vai kamera vienmēr ir nepieciešama. 

 

Savā uzņēmumā esam vienojušies par netiķeti – kameru ieslēgt sapulcēs un prezentācijās, taču dienās, kad sapulces ir īsākas, vienojamies par sarunu – bez kameras. Līdzīgi ir sarunāties ar BNI biedriem, kad prezentējam savus uzņēmumus kā vadītāji. Ar daudziem savā starpā esam pazīstami, tāpēc pirms sarunas vienojamies par video nepieciešamību un laika limitu. Esam secinājuši, ka sapulces var būt arī īsākas, piemēram, 1 h vietā tikai 30 minūtes, bez ieslēgtas kameras, izrunājot tikai būtiskāko.

 

  1. Padzerties, izstaipīties, paelpot. Starp sanāksmēm veltīt laiku, lai noskaņotos. 

 

Pievēršot vairāk uzmanības dienas režīmam un darbā pavadītajam laikam, saprotu, ka svarīgas ir pārmaiņas. Ķermenis un arī prāts ļoti nogurst no vienveidības. Tāpēc pirms sarunām vienmēr izstaipos un paelpoju. Ja esmu laukos, veicu 1 h pastaigu no rīta. Ja esmu pilsētā, ne tikai izstaipos, pirms sāku runāt, bet esmu arī izskrējusi 3 km un jūtos moža un enerģijas pilna.

 

Kāds lielais secinājums? Rūpes par sevi, īpaši šajā laikā, ir ļoti svarīgas. Mēs visi esam dzīvi cilvēki, un globālās izmaiņas mūs skar visos līmeņos – fiziski, emocionāli un garīgi. Šis laiks nav viegls, taču, apzinoties savas vajadzības, ieviešot jaunus paradumus  un spējot par savām vajadzībām komunicēt, mēs tiksim uz priekšu un piedzīvosim vairāk pozitīvu pārmaiņu!

 

Aicinām uz tiešsaistes semināru 21.maijā “Pārliecinoša video komunikācija”

Attālināta darba režīmā viens no galvenajiem vadītāja un arī darbinieku izaicinājumiem ir pielāgoties video tiešsaistes sarunu formātam. Lai arī šķiet, ka tur darbojas gandrīz tie paši efektīvas un pārliecinošas komunikācijas un sarunu vadīšanas principi, kas “dzīvajā”, tomēr ir gan tehniskās, gan arī citas komunikācijas nianses, kas jāņem vērā.

 

Pēdējā mēneša laikā “Oratore” esam apmācījušas vairāk kā 600 cilvēkus par pārliecinošu komunikāciju video formātā kolēģiem no SEB bankas, EY Latvija, Swedbank, Rail Baltica u.c.

 

Aicinam uz praktisku atvērto semināru kopā ar pieredzējušiem ekspertiem – komunikācijas stratēģi un “Oratore” līdzdibinātāju Dagniju Lejiņu, radio “Skonto” programmas vadītāju un pieredzējušo pasākumu vadītāju Valdi Melderi, “Oratore” vadītāju, kouču Lauru Vanagu, komunikācijas speciālisti un bijušo SkyNews žurnālisti Jūliju Karmo, kas veidojusi dažāda veida saturu Associated Press ASV ziņu aģentūrai – no dokumentālām filmām līdz Facebook video.

Piesakies jau tagad tiešsaistes semināram CISCO Webex platformā 21. Maijā pulkst. 15:00 – 17:00 “Pārliecinoša video komunikācija” šeit.