Mūsu izdzīvošanas instinkti liek mums vienmēr meklēt drošību. Tāpēc brīžos, kad notiek neplānotas pārmaiņas, mūsu organismā rodas aizsargreakcija, kuras uzdevums ir mūs mobilizēt un palīdzēt izdzīvot un pielāgoties notiekošajām pārmaiņām. Papildus mūsu uzticamajiem instinktiem ar pārmaiņām saistīto krīžu pārvarēšanai varam izmantot arī cilvēces uzkrātās zināšanas. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados psihiatre Elizabete Kublere-Rosa savu pētījumu rezultātā radīja teoriju par piecām sēru stadijām. Šis modelis nedaudz izmainītā formātā tiek arī izmantots, lai analizētu un labāk izprastu cilvēku reakciju, piedzīvojot jebkuras pārmaiņas.
Saskaņā ar Kubleres-Rosas pārmaiņu līkni pārmaiņu pirmajā posmā, kas var būt ļoti emocionāls (šoks, noliegums, dusmas, depresija), mums ir jāatsakās no bijušās, pazīstamās un ērtās situācijas. Tikai, kad esam patiesi atvadījušies no bijušā un pieņēmuši, ka "otrreiz tajā pašā upē vairs neiekāpsim", spējam apzināties jauno situāciju un pavērst skatu uz nākotni.
Tieši šajā brīdī, kad sākam apzināties jauno situāciju, būs noderīgs kouča atbalsts. Tad sākas konstruktīvs darbs, lai pielāgotos jaunajai realitātei. Ir nepieciešams apzināt esošo situāciju, pieejamos resursus, pārskatīt un pielāgot plānus, vai arī veidot tos no jauna. Iespējams, ka ir nepieciešams paeksperimentēt un izmēģināt jaunas uzvedības stratēģijas. Ir nepieciešams saprast notiekošā jēgu un nozīmi savā dzīvē, lai nostiprinātu pamatus savai tālākajai darbībai. Līdz rezultātā mēs iegūstam jaunu līdzsvaru, jaunā kvalitātē, kas balstās uz jauniegūtās pieredzes, zināšanām un iemaņām.