Pati personiski esmu piedzīvojusi vairākas šķiršanās gan personiskajā, gan darba dzīvē. Daudz ko nožēloju, esmu mācījusies. Ne visās situācijās esmu spējusi turēties pretim kārdinājumam pateikt “visu patiesību” ar bagātīgu emocionālo noformējumu – dusmām un aizvainojumu. Pēc kāda laika pat nespēju atcerēties, ko tieši teicu. Atceros tikai to, ka no manis laukā lauzās spēcīgas emocijas.
Mūsu smadzenes darbojas tādā veidā, ka brīžos, kad esam emociju pārņemti, visi kognitīvie procesi (loģiskā domāšana, uzmanība, atmiņa) zaudē kvalitāti. Tāpēc es arī neko lāgā neatceros. Tas pats notiek, kad jāuzstājas lielas auditorijas priekšā. Arī eksāmenos. Trauksme (emocijas) ir tik augsta, ka aizmirstam vienkāršus faktus, ko vienmēr esam zinājuši. Līdz ar to būtu ieteicams spēcīgās emocijās neko nerisināt un lēmumus nepieņemt.
Lasīt tālāk.