Kas manī paliek nemainīgs, kad viss apkārt mainās?

Pārmaiņas vairs nav kaut kas, kam sagatavojamies un pēc tam atgriežamies ierastajā ritmā. Tās ir kļuvušas par ikdienu. Mainās tehnoloģijas, cilvēku gaidas, darba veidi un prasmes, kas vēl vakar bija pietiekamas.

World Economic Forum "Future of Jobs Report 2025" rāda, ka līdz 2030. gadam mainīsies būtiska daļa no darbā nepieciešamajām prasmēm. Vienlaikus līdzās tehnoloģiju prasmēm darba devēji kā īpaši nozīmīgas izceļ noturību, elastību, līderību, analītisko domāšanu, kā arī motivāciju un pašapzināšanos. Tas labi parāda, ka laikā, kad tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, arvien svarīgākas kļūst arī prasmes, kas palīdz vadīt pašam sevi un citus.

Un te rodas jautājums, kas šodienas līderībā kļūst arvien svarīgāks: ja ārējā vide turpinās mainīties, uz ko vadītājs var balstīties pats? Jo vairāk mainās tas, kas ir apkārt, jo svarīgāk kļūst zināt, kas manī paliek nemainīgs.

Daudzi vadītāji savu profesionālo vērtību gadiem ir pierādījuši ar rezultātu – es varu, es zinu, es izdarīšu, es atrisināšu. Bieži tieši tāpēc cilvēks arī nonāk vadītāja lomā. Taču vadītāja darbs vairs nav tikai pašam izdarīt labi. Arvien vairāk tas ir par spēju panākt, lai var citi.

Arī autoritāti vairs nevar balstīt tikai tajā, ka vadītājs zina vairāk par pārējiem. Informācija ir pieejama visiem, un komandā var būt cilvēki, kuri savā jomā zina vairāk par vadītāju. Tā tam arī jābūt. Vadītājam nav jābūt gudrākajam cilvēkam telpā. Viņa uzdevums ir radīt vidi, kurā citi var domāt, uzņemties atbildību, attīstīties un sasniegt rezultātu.

Tas prasa arī citu vadīšanas veidu – mazāk kontroles un vairāk uzticēšanās, mazāk gatavu atbilžu un vairāk spējas jautāt, klausīties un ļaut otram atrast savu risinājumu.

Ja vadītājam pietrūkst konkrētas prasmes, to var apgūt. Var iemācīties deleģēšanas principus, sarežģītas sarunas struktūru vai atgriezeniskās saites modeli. Taču zināt, kā vajadzētu darīt, vēl nenozīmē spēt tā rīkoties brīdī, kad pašam kļūst nedroši.

Strādājot ar vadītājiem, redzu, ka tieši šajā vietā ar vēl vienu instrumentu bieži nepietiek. Ja savu vērtību gadiem esi balstījis tajā, ka visu zini, izdari un noturi, palaist kontroli nav tikai deleģēšanas tehnikas jautājums. Ja drošību dod spēja zināt pareizo atbildi, nebūs viegli vadīt cilvēkus, kuri paši ir spēcīgi, gudri un ar savu viedokli.

Tāpēc vadītāja attīstībā līdzās prasmēm svarīgs ir arī darbs ar sevi un treniņš – pamanīt savas automātiskās reakcijas, apstāties un izvēlēties citu rīcību. Domāšanas maiņa nenotiek pēc vienas apmācības. Tā veidojas praksē, līdz jaunais rīcības veids pamazām kļūst par ieradumu.

Manā praksē vadītājs parasti atnāk ar ļoti konkrētu situāciju – deleģēšanu, sarežģītu sarunu, lēmumu, konfliktu komandā vai robežām. Bet, ejot dziļāk, ļoti bieži nonākam pie pašapziņas, pārliecībām, vērtībām, autentiskuma un spējas uzticēties sev. Jautājums no "Ko man darīt?" pamazām kļūst par "No kādas vietas sevī es to daru?"

Un reizēm koučinga sarunas lielākā vērtība ir pavisam vienkārša – radīt vietu, kurā cilvēks uz brīdi apstājas. Jo tikai apstājoties var pamanīt to, kam ikdienas ātrumā paskrienam garām: ka vairs neizvēlamies, bet tikai reaģējam, ka atkal esam uzņēmušies par daudz vai ka lēmumu sāk vadīt nogurums, bailes vai nedrošība.

Tas nenozīmē, ka mums pašiem nav jāmainās. Mainās mūsu lomas, vide, prasmes un domāšana. Bet kaut kur zem tā visa ir mūsu iekšējais kodols – tas, kas es esmu, kam es ticu, kas man ir svarīgi un pēc kādiem principiem izvēlos rīkoties.

Jo labāk mēs to pazīstam, jo vieglāk ir mainīties ārēji, nezaudējot sevi iekšēji. Tieši šis iekšējais atskaites punkts kļūst īpaši svarīgs laikā, kad ārējie atskaites punkti nepārtraukti mainās.

Un tieši tāpēc līderība nenoteiktībā nav tikai par spēju ātrāk pielāgoties nākamajām pārmaiņām. Tā ir arī par spēju saglabāt skaidrību sevī, kad skaidrības ārpusē nav.

Varbūt līdzās jautājumam "Kas man tagad jādara?" arvien biežāk ir vērts sev pajautāt: Kas manī paliek nemainīgs, kad viss apkārt mainās?

19.–20. septembrī Jūrmalā Baltic Leadership Conference 2026 pulcēs vadītājus, līderus, koučus, HR un organizāciju attīstības profesionāļus, lai runātu par to, kā vadīt cilvēkus un organizācijas pārmaiņu un nenoteiktības apstākļos – kā pieņemt lēmumus, saglabāt uzticēšanos, stiprināt komandu noturību un izmantot koučinga pieeju kā praktisku vadības rīku.

Saite uz konferenci: Konferences programma un biļetes

Avots: World Economic Forum Future of Jobs Report 2025

Madara Petrova | līderības attīstības un komandu koučs